ir ceļā*

Es atceros brīnumaino brīdi,
kad viens "jā"
vai "nē"
spēja pārvērst cilvēka dzīvi.
_P.Koelju

Es varu jau šodien sākt ceļu uz citādām beigām,
ne iespējas atgriezties, un tas būs garš ceļš.

ir pārdoma*

Mēs tikai tad varam būt cits citam tuvi,
cits citu īsti sastapt,
ja nepaļaujamies uz ārējo, redzamo,
bet jūtam ar sirdi,
nojaušam un piedzīvojam to būtību otrā cilvēkā,
kas sniedzas pāri,
ir dziļāka
par viņa ārējām iezīmēm
un ķermeņa veidolu.
Jā,esam tērpti miesā,
kuru nevaram novilkt,
to ģērbjam, kopjam, greznojam,
bet parasti taču cilvēka būtību nošķiram
no viņa drēbēm vai kosmētikas.

Cilvēks - tas ir daudz kas vairāk nekā viņa ķermenis.
_M.Plāte

ir sajūta*

Vēlējos pateikt atkārtoti,
laikam, jau arī priekš sevis, bet

"Ja mums izdosies saprast svešu, atšķirīgu un tālu cilvēku,
iespējams, mums labāk izdosies saprast
svešo un nepazīstamo pašiem sevi."
_M.Plāte

Tad, kad esmu aizrāvies ar sevi,
ir labi, ka atgādina kāds,
un paldies visiem,
kuri manu vakardienu padarīja ļoti skaistu
un priekpilnu,
man ļoti daudz jāsmaida.

Neapmaldies sevī,
apmulsti aiz citu daudzveidības!

ir plāns*

Iedams caur dzīvi,

izdari pats sev pakalpojumu -

palēlini savu tempu un atrodi laiku,

lai redzētu.

Atrodi brīdi,

lai ieraudzītu, kas tieši šajā brīdī

notiek ap Tevi -

tieši tajā vietā, kur Tu atrodies.

Citādi Tu vari palaist garām kaut ko brīnišķīgu.

_J.Mihaels Tomass

Atzīmē plānotājā ŠO dienu.

Mazus priekus nepalaid garām!

ir doma*

"Jā, tev pat jāiemācās tas,
kā izlikties, ka apsaukāšana neaizskar.
Tā vienmēr ir aizskaroša,taču tev jāizliekas,
citādi nākamreiz tevi apsaukās vēl sliktākiem vārdiem.
Es tikai ceru, ka tu iegaumēsi,
cik tas ir nepatīkami, -
gadījumam, ja tev kādreiz ienāktu prātā
padižoties par sevi mazāka puikas priekšā."
_Viktors B. Millers

Īsti vārdi,
esmu mazs vai liels?
Labi zināms cik varens esmu, cik sev tāds bieži šķietu,
bet cita talants un spējas mani noliek gar zemi,
kāpēc es tā neprotu?

Labi,ka neprotu,
mēs esam līdzvērtīgi,
lai es nebūtu pārāk pārāks savās acīs,
savos vārdos,
sekoju vārdiem.

Tu?

ir laiks*

Mums šķiet, ka mums sāp, ja nesaņemam mīlestību.
Taču ne jau tas mūs sāpina. Sāp tad, kad mēs nesniedzam mīlestību.
Mēs esam dzimuši, lai mīlētu. Visjaudīgāk mēs strādājam, atdodot mīlestību.
Pasaule mums iestāstījusi, ka labklājība balstās uz to, ka citi mūs mīl. Tā ir ačgārna domāšana,
tā radījusi mums tik daudz problēmu.
Patiesībā mūsu labklājība atkarīga no tā,
vai mēs sniedzam mīlestību.
Nav būtiski, ko mēs saņemam,
būtiski ir tas, ko dodam.
_Elens Koens

Labas pavasara pārdomas šodien,
ko mēs dodam,
ko ņemam?