rudens var nākt

mīlestība ir un paliek tagadnē_N.Volfs

Klusā kņudoņa mūsu būtības kodolā

ir mokoša vajadzība zināt un būt pazītam;

saprast un būt saprastam; zināt, ka man kaut kas pieder, un pašam piederēt;

būt piederīgam bez nosacījumiem un uz visiem laikiem, nebaidoties no zaudējumiem,

nodevības vai atstumšanas.

Tā ir mūsu primārās piederības nostaļģija, klusās sāpes pēc zaudētās paradīzes,

paaudžu ilgā pakaļdzīšanās ciešam apskāvienam, kuram, kā mēs zinām, mēs tikām radīti.

Tas ir meklējums pēc brīvības būt tādiem, kādi mēs patiesībā esam -

bez kauna vai izlikšanās - atvieglojuma un miera radītā pilnīgā drošībā,

kur mūs pieņem bez nosacījumiem

un

apklāj ar mīlestību.

_Gilberts Bilezikjans

katram laikam ir savas katastrofas

Osne Seierstade