pajautā man

cik vērts ir laiks no rīta, tumsā

cik dārgs tas kļūst brīdī,

kad pretī tev veras vecums skarta seja

pajautā, nekaunies

es skaitu minūtes, lai pateicīgs būtu

par to cik dārgs ir mirklis šis

par grumbām, krunkām, smaidiem un mīlestību,

lai paliek, lai ir

mirklis ir dārgāks par vakaru, par nakti, par rītu, par sauli, kas aust

tu esi mirklis mans

acumirklīgs mirklis mans

pajautā man

cik vērts ir laiks tuvojoties pusnaktij

es vājš

es arī

un tomēr varu

papīra krūzīšu vakari šokolādē mērkti

mēs rokam dziļāk,

lai kristu ceļos,

mēs nedodam miera,

līdz zinām, ka arī - nezinu - ir atbilde

mēs nākam kopā,

lai saprastu kāds spēks ir vienam

mēs smejam par lietām,

lai apjaustu savu mazumu varenības priekšā

mēs niecību savu mazu zinām,

lai smiekli to apstiprina varenības priekšā

mēs vienam piemītošo spēku turam,

lai kopā neaizmirstu,ka varam

mēs sakām - nezinu,

lai atbildes meklētu neatrodamas,

mēs krītam ceļos,

lai raktu dziļumā

šokolādes vakari papīra krūzītē līst