Šķiet,ka viss veco sieviešu, salijušā asfalta, dziļāko dubļu, un acu dobuma skumju, un pāris izmērus pārāk lielā mēteļa smagums ir plecos. Viss pilsētas bruģis, laukakmeņi, grīda zem dimdošiem deju soļiem, tramvajs, trolejbuss un pat vilciens ir plecos. Lifts, ceļamkrāns, sirdssāpes, bibliotēkas enciklopēdiju plaukti ir plecos. Galvassāpes, vijoles, čelli, alti, ieroči, vārdnīcas, viss ir plecos. Viss ir plecos šodien.

Vārdi ir noslēpušies, zuduši, bezcerīgi, tie nemeklē cilvēkus, kas saprot, kas nesaprot, nevienu, kurš dzird vai nedzird, nemeklē nevienu, tie baiļudrosmes pārņemti ir ieķērušies plecos.

Viss ir plecos un nevar tikt vaļā, un nevar. Šodien visa pasaule ir plecos.