kad debesis skaidras
es varu izskaitīt visas lidmašīnas
trepes,kāpnes, liftus un eskalatorus
kas ved uz mājām
man saka es karājoties mākoņos,
bet augstāk par koku galotnēm neviens neved
un galapunktā izkpāt liek

es saku

tikai muļķi steidzas

man nav

man nav

man nav rezerves atslēgu, rezerves biļetes, rezerves plāna vai izejas

es esmu atnākusi,

lai ietu mājās

ar smilšu baltuma tīrām pēdām

es varu skaidras debesis redzēt

caur lidmašīnas logu,

kas vedīs mani mājās

saule un spītība, tās ir manas dvīņu māsas

bez 20 minūtēm ziema

mēs visi dzersim dzērvenes

kad līdz ziemai būs atlikušas tikai minūtes divdesmit

mēs visi spītīgi iesim atsegtām galvām

un teiksim, ka nesalst nekad un pat ne mazliet

mēs kleposim,šķaudīsim un teiksim,ka tas jau nav tādēļ

un mēs izliksimies,ka viena alga

rīts vai vakars

vienalga ārā viss melns

mēs steigsimies ātrāk,lai apsteigtu termometra stabiņu

un tomēr katru reizi durvis ietriecas man galvā,

kad tās aizcērt Tu projām ejot

savā dabā

es arī Tev teikšu,ka mīlu ziemu,

tikai kaimiņu tante piever acis uz to

durvis iecērtas man galvā un satricina smadzenes

un varbūt tāpēc man jāsaka,ka mīlu ziemu,

ka vienalga

kad divdesmit minūtes būs pagājušas un ziema būs tepat blakus

tad

mēs varēsim sākt gausties un baidīties

un dzert upenes un jāņogas un dzērvenes

un citronu auskarus ausīs kārt

mēs tikpat labi varam darīt neko

jo ķiploks ziemu nebaida

ja Tu neatvērtu durvis ziemas saltums neienāktu sirdī

mēs kā lāči divi varētu palikt ziemas guļā

bet ko man darīt,ka tās durvis ir galvā

caurvējā

un

gribā

es jau sen sapratu,

ka man piestāv vārdi trīs.

pozitīvi skeptisks reālisms,

kas asinīs riņķo.

un man nav kam iebilst,

un man nav ko attaisnot,

es palaižu vaļā visu,

kas saujā saspiests bij.

tas, kas riņķos gāja

nāk atpakaļ 2/4 taktsmēros

es atkal mācos atvadīties

es satinu kamolā visu, kas dārgs,

un ieadu zeķē kā spāres zilas,

tā arī neizlidojušas no ligzdas.

nekas jau nav beidzies,

ģeometriskā progresija izliecas kā hiperbola,

izkrāsodama visas manas rūtiņas,

kamēr es, kamēr es troljebusā braucu

tagad mums vairs nebūs,kur spēlēt desas