ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris


es satinu kamolā visu, kas dārgs,
un ieadu zeķē kā spāres zilas,
tā arī neizlidojušas no ligzdas.
nekas jau nav beidzies,
ģeometriskā progresija izliecas kā hiperbola,
izkrāsodama visas manas rūtiņas,
kamēr es, kamēr es troljebusā braucu

tagad mums vairs nebūs,kur spēlēt desas

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru