bez 20 minūtēm ziema

mēs visi dzersim dzērvenes

kad līdz ziemai būs atlikušas tikai minūtes divdesmit

mēs visi spītīgi iesim atsegtām galvām

un teiksim, ka nesalst nekad un pat ne mazliet

mēs kleposim,šķaudīsim un teiksim,ka tas jau nav tādēļ

un mēs izliksimies,ka viena alga

rīts vai vakars

vienalga ārā viss melns

mēs steigsimies ātrāk,lai apsteigtu termometra stabiņu

un tomēr katru reizi durvis ietriecas man galvā,

kad tās aizcērt Tu projām ejot

savā dabā

es arī Tev teikšu,ka mīlu ziemu,

tikai kaimiņu tante piever acis uz to

durvis iecērtas man galvā un satricina smadzenes

un varbūt tāpēc man jāsaka,ka mīlu ziemu,

ka vienalga

kad divdesmit minūtes būs pagājušas un ziema būs tepat blakus

tad

mēs varēsim sākt gausties un baidīties

un dzert upenes un jāņogas un dzērvenes

un citronu auskarus ausīs kārt

mēs tikpat labi varam darīt neko

jo ķiploks ziemu nebaida

ja Tu neatvērtu durvis ziemas saltums neienāktu sirdī

mēs kā lāči divi varētu palikt ziemas guļā

bet ko man darīt,ka tās durvis ir galvā

caurvējā

un

gribā