kad pietiek ar klusumu,

ko Dievs dod

kad rīts ir vakars vēl,

un pulkstenis mūs netraucē,

es lēnām brienu uz tavu pusi,

kad tu man smaidošs pretī nāc.

es zinu mana vieta ir pie tevis būt,

pie tevis būt, pie tevis.

kad nespēkā stiprāks par visiem sev šķietu

pajautā man

cik vērts ir laiks no rīta, tumsā

cik dārgs tas kļūst brīdī,

kad pretī tev veras vecums skarta seja

pajautā, nekaunies

es skaitu minūtes, lai pateicīgs būtu

par to cik dārgs ir mirklis šis

par grumbām, krunkām, smaidiem un mīlestību,

lai paliek, lai ir

mirklis ir dārgāks par vakaru, par nakti, par rītu, par sauli, kas aust

tu esi mirklis mans

acumirklīgs mirklis mans

pajautā man

cik vērts ir laiks tuvojoties pusnaktij

es vājš

es arī

un tomēr varu

papīra krūzīšu vakari šokolādē mērkti

mēs rokam dziļāk,

lai kristu ceļos,

mēs nedodam miera,

līdz zinām, ka arī - nezinu - ir atbilde

mēs nākam kopā,

lai saprastu kāds spēks ir vienam

mēs smejam par lietām,

lai apjaustu savu mazumu varenības priekšā

mēs niecību savu mazu zinām,

lai smiekli to apstiprina varenības priekšā

mēs vienam piemītošo spēku turam,

lai kopā neaizmirstu,ka varam

mēs sakām - nezinu,

lai atbildes meklētu neatrodamas,

mēs krītam ceļos,

lai raktu dziļumā

šokolādes vakari papīra krūzītē līst

un ja tā būtu mīlestība
un pat ja es teiktu - es mīlu tevi
un ja arī tu man atbildētu ar - mīlu tevi
vai es zinātu, kas mīlestība ir?

es mācos to no pirmā sniega
uzsnigt un pazemīgi nokust
sasmīdināt un nesolīt palikšanu
ļauties cilvēkam un tomēr aiziet pa savam

viegla nojausma par prieku
sajūsma par vieglumu
prieks par netveramību
tukša sauja - pilna sirds
mīlestība ir
acīs tavās smejošas guntiņas
sirdī manā ieslēgtas

kas mīlestība ir?
kad saki man - es tevi mīlu
un čukstu es pretī taviem vārdiem savus
tevi arī es

mums šorīt vienalga
kāda gaisma luksoforos, lukturos, laternās
pār mums varavīksne
droši mirdz

paņem manu roku savā

ej tā,
lai man drosme tev sekot

esi drosmīgs

man par paraugu būt

es tev līdzi

true

love

comes

from

more

than

just

the

heart

Tātad manis nebūtu,

mans Dievs,manis vispār nebūtu,

ja tu nebūtu manī.

Vai drīzāk - manis nebūtu,

ja es nebūtu tevī,

no kura ir viss,caur kuru ir viss,kurā ir viss?

 _Augustīns

pilsētas gaismās atmirdz asaru tīta seja

klusu smaidu lūpās turēdama

atnāk diena 

kura neprot atbildēt uz jautājumu nevienu

saraudātās acīs mīlestība turas

pieķērusies salstošiem pirkstiem

atnāk diena

kura liek cerībā gaidīt vēl vienu

asaru straumītes laimīgu sajūtu slidina vaigos

caur džemperiem un jakām kārtu kārtām to pukstošo sirdi sajust ļauj

atnāk diena

kura  mani māca spēt un varēt un ticēt

raudāt ir vairāk nekā pateikt

Tu esi rupjmaize brokastu galdā

un debesis zilas pār mani

tuva rudens  nojausma

silta jaka

un miegs saldākais

Tu esi brīdis rudens rasas zālē

citrons tējā  manā

kredītkarte

mierīgākais no vakara mieriem

un ticība

Tu man māci dzīvi

es mazgāju acis un eju Tev līdzi

lielos burtus ceļmalas putekļos vilkt un zīmēt

brīvība piederēt mani brīvu dara 

mīlnieki
ir
apmulsuši
caur
skrejlapu
rudenim
skrien
dzeltenām
kļavlapu
zolēm
mīlnieki
kastaņkokos
bučojas
salijuši
salstošas
rokas
kabatā
ceļ
sapņu
pilis
mīlnieku
acīs
paliek
pavasaris
saldējuma
krāsā
un
nepasacīto
vārdu
spēkā
pieķeršanās
paliek
sīva
dzestra
rīta
nojausmā
pieskāriens
ir
mājas
siltas
tu
esi
mana
mīļākā
dzīve
mirklī
kā
ziepju
burbuļa
trauslumā
vienā
apmulsuši
ir
mīlnieki

šorīt tumsā es redzēju vairāk nekā dienā

tikko nojaušami mostas pilsēta -

tramvajs pirmais, autobuss, gājējs,

un sētniece ar bērniem, pārāk agrs darba dienas rīts skolēniem,

divi ievīstīti jakās un cepurēs uzlasa gružus no ietves, divi mazi stāvi pārāk agrā tumsā strādā,

divi mazi paceļ to, kas mūsu - biļetes, košļenes, izsmēķi, divi mazi septembri sagaida tīrot strūklaku, bez gladiolām rokā, bez uzvalkiem, ar pieaugušu sejas izteiksmi, ar stingru rokas tvērienu, divi mazi pilsētas tumsā mazliet salst.

Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem - labs prāts!

Es neesmu šai dzīvē maldināts,

bet pats es esmu bijis nomaldījies - 

jo savas gribas vien man ceļš bij vijies.

Un, ja es tagad stāvu nesabijies

un augu te kā skaisti stādīts stāds -

gods Dievam augstībā, un cilvēkiem - labs prāts!

_Imants Ziedonis

the way your eyes light up when you laugh

Man bail ir paskatīties acīs,

kad tās asarās tērptas,

man bail ir pateikt vārdus,

kad vienīgi tuvums vēl nozīmē daudz.

es mierinu sevi

naivi un patiesi

all of my tears are in my mind

ļoti iespējams
viss neiespējamais ir

bezvēja jūrā vētrā grimt
tālu no tevis tik tuvu klāt būt
sildīt tik aukstām rokām cik karsts
pacelties augstāk par zemi - vairs nav kur iet

we fill these empty spaces

with empty words

laime ir asaru vērta_Tu priecīgs klusi raudi, par to,ka ir tā

mēs esam droši

pat tad, ja viss tikai pārejoši

ja acumirklīgi, ja saviļņojoši, mēs esam

mēs draugi esam

pat tad, ja tas tikai joks

ja drāma, ja epifānija, patiesi esam mēs līdz kaulam

mēs esam  ceļā

pat tad, ja biļetes izpārdotas

ja jānogurst, ja jāsmejas par niekiem, mēs esam paši

mēs esam mirdzums acīs

pat tad, ja satumst, to redzēt var

ja jānorij asara, ja jāsaņem rokas, esam mēs mirklī, esības ir gana

mēs esam  jā un nē

pat tad, ja vārdi nesaka neko

ja jāklusē būs, ja jāpiedod tevi sev, ja sevi tev, esam  mēs ķieģeļu celts pamats

pieskāriens tavs
ir deserts tuksnesim

es skaitu mirkļus

un aizmirstu skaitu

 

uzdāvini draudzību man

baltos palagos vasaras rīta miglā ietītu

zaļas pļavas rasā mērcētu

draudzību savu

kā mellenes, kā dzeltenas bērzu lapas saujā

kā tikko nākušas vēstules troksni pastkastītē

draudzību

kas apklāj mani

divreiz

kas pietiekami pietrūkst vienmēr

uzdāvini man draudzību ar sevi

kas līp rokās kā saldējums kūstošs

vienmēr atstādams šokolādes pleķus uz sejas, uz rokām, drēbēs, uz ielas

sevi

kā rāvējslēdzēju

tev

atļauj sev,

kad citi jau sen tev ļauj,

neturi ciet

the
memories
will always
be
there

find

the

universe

in

 you

sapnis

par revolūciju

taustāms

kļūst

kad ilgas izkāpj no skursteņiem

es 

pavasari gaidu

tevi gaidu

es  piesavinos tavus smieklus

tie manā galvā skan

es
izkliedzu
vienaldzības vārdus tukšumā

un
saku, ka man rūp

man rūp aizaugušie dīķi,
aizsmakušie kakli, ironija
un komforts

man rūp lūstošie nagi,
saullēkti un putnu dziesmas logu rūtīs

un
kad man rūp,
man sāp sirds

Es ceļu lozungu gaisā
pie rokām paceltajām -
Lielajā Talkā ejam sakopt dvēseles nostūrus

rītos čuksti glāsta manu pieri,
kad visi tik dzidrām acīm pavasarī veramies.
viss ir skaidrs.
viss ir skaists.

mans draugs,
tu esi labs.

Esi pacietīgs ar visu,

kas tavā sirdī palicis neatrisināts.

Pacenties iemīlēt pašus jautājumus,

līdzīgi kā aizslēgtas istabas un kā grāmatas, kas rakstītas svešvalodā.

Nemeklē atbildes tūliņ.

Tu nevari tās saņemt uzreiz,

jo tu nespētu ar tām sadzīvot.

Tev visam jāiziet cauri.

Pašlaik tev jāizdzīvo jautājums.

Iespējams, ka kādu dienu nākotnē, pašam to nemaz nemanot,

tu pakāpeniski piedzīvosi atbildi.

_Rainers Marija Rilke

never don't

give let

up a

bad

on day

someone make

you you

can't feel

go like

a you

day have

without a

thinking bad

about life

Daudzi no mums palaiž garām dzīves lielās balvas.

Pulicera prēmija. Nobela prēmija. "Oskars". Tonija balva. Emmy balva.

Taču mums visiem ir tiesības uz maziem priekiem.

Glāsts uz muguras. Skūpsts aiz auss. Četru mārciņu asaris.

Pilnmēness. Brīva stāvvieta. Sprakšķošs kamīns. Laba maltīte. Karsta zupa.

Nesatraucieties par to, ka dzīvē nedabūjat lielās balvas.

Baudiet dzīves mazos prieciņus.

To pietiks mums visiem.

_kāds avīžraksts

Tikai viena skaidra īpašība parāda,

vai rīcība ir laba vai ļauna;

ja tā palielina mīlestības daudzumu pasaulē,

tā ir laba.

Ja tā šķeļ cilvēkus

un sēj to starpā naidīgumu,

tā ir slikta.

_Ļevs Tolstojs

palaist sirdi pavasarī,

un prātu atvaļinājumā

Tu teiksi, ka tavam tētim ir taisnība un tā otra bērna tētim nav, taču Visums ir ļoti, ļoti liels. Tajā pietiek vietas, lai ļoti, ļoti daudziem cilvēkiem būtu taisnība un tomēr viņi nebūtu vienis prātis.

_Kurts Vonnegūts

es zināju, ka mans pavasaris raugās man pretī acīm lielām un bezgala mīļām.

es slīku tur,
kur vārdu nebija, lai pateiktu
cik daudz man nozīmē
tavs smaids

izaugt

par

pieminekli.

par

vārdu,

aiz tā

mēle mežģās.

pret pieminekļa akmens sāniem kājas atdauzās.

sirds lec saujās

mums jauniem,

ausīs medus.

es vairs neskaitu līdz trīs,

es ticu jau zilbei pirmajai, kas tavās lūpās vēl karājās,

tas ir piemineklis, ko pieminēšu.

tas ir punkts, komats, domu zīme un miers,

tas ir plāksteris, tā ir marle un leikoplasts,

tas ir izlīgums,

un tas ir mans piemineklis cilvēkiem.

ticība tam, kas nāks arī pēc tam,

tam jānāk pieminētam.

izaugt

par vārdu,

par

pieminekli,

tas ceļā līdzi nāk.

medus

mums jauniem

sirdīs,

pieminekļa roku turot

parūpējies

pats,

lai

2012. gads

būtu

skaists!