pilsētas gaismās atmirdz asaru tīta seja

klusu smaidu lūpās turēdama

atnāk diena 

kura neprot atbildēt uz jautājumu nevienu

saraudātās acīs mīlestība turas

pieķērusies salstošiem pirkstiem

atnāk diena

kura liek cerībā gaidīt vēl vienu

asaru straumītes laimīgu sajūtu slidina vaigos

caur džemperiem un jakām kārtu kārtām to pukstošo sirdi sajust ļauj

atnāk diena

kura  mani māca spēt un varēt un ticēt

raudāt ir vairāk nekā pateikt