mīlnieki
ir
apmulsuši
caur
skrejlapu
rudenim
skrien
dzeltenām
kļavlapu
zolēm
mīlnieki
kastaņkokos
bučojas
salijuši
salstošas
rokas
kabatā
ceļ
sapņu
pilis
mīlnieku
acīs
paliek
pavasaris
saldējuma
krāsā
un
nepasacīto
vārdu
spēkā
pieķeršanās
paliek
sīva
dzestra
rīta
nojausmā
pieskāriens
ir
mājas
siltas
tu
esi
mana
mīļākā
dzīve
mirklī
kā
ziepju
burbuļa
trauslumā
vienā
apmulsuši
ir
mīlnieki